Neptūna svētki
Izbraukuma programma pie ūdenstilpes
18.06.2026.g.
- ceturtdiena
8:00 - 21:00
Pirms ceļa
Gatavošanās
Neptūna dienai sākās jau ilgi pirms autobusa izbraukšanas.
Skolas pagalmā valdīja īsta rosība. Kamēr pieaugušie pārbaudīja
dalībnieku sarakstus un sakārtoja ekipējumu, bērni spēlēja
spēles, atkārtoja nometnes dziesmas un palīdzēja salikt sporta
inventāru, tūrisma paklājiņus un visu nepieciešamo lielajam
piedzīvojumam.
Vecāki pavadīja bērnus ar laba vēlējumiem, bet
audzinātāji, brīvprātīgie un skolas absolventi iedrošināja
ikvienu, palīdzot sajust, ka visi esam viena liela komanda.
Šajā dienā ceļā devās 34 bērni, 10 pieaugušie, kā arī vecāki un
nometnes draugi. Mūsu priekšā bija ne tikai Neptūna dienas
svētki, bet arī īsts piedzīvojums dabā.
Mūs gaidīja makšķerēšana, izbraucieni ar laivām, peldēšanās,
sporta spēles, kopīgs zibakcijas (flashmob) priekšnesums,
dziesmas ģitāras pavadījumā, īstas zvejnieku zivju zupas
vārīšana uz ugunskura un desiņu cepšana.
Katram dalībniekam bija sagatavota sausā pārtikas
paka, bet noskaņojums jau no paša rīta bija svinīgs.
Īpašs lepnums bija mūsu makšķeres. Līdzās profesionālajiem
makšķerēšanas piederumiem bērni līdzi paņēma arī pašu
izgatavotās makšķeres, kuras bija izveidojuši STEM nodarbībās.
Savukārt par galveno svētku simbolu kļuva Neptūna
trijžuburis, kas pavadīja mūs visas dienas garumā.
Šis brauciens pulcēja daudz lielisku cilvēku.
Mūsu draugs Dmitrijs nodrošināja laivu, ar kuru
bērni varēja doties izbraucienā pa upi un iejusties īstu
jūrnieku lomā.
Makšķerēšanas
instruktors Aleksandrs ne tikai mācīja bērniem makšķerēšanas
prasmes, bet arī vadīja īstas zvejnieku zivju zupas gatavošanu.
Tas kļuva par vienu no sirsnīgākajiem dienas notikumiem. Bērni,
vecāki un skolotāji kopā tīrīja zivis, mizāja kartupeļus, grieza
dārzeņus, gatavoja produktus un kurināja ugunskuru. Katrs
piedalījās kopīgajā darbā, un tāpēc zupa garšoja īpaši labi.
Autobusa vadītājs Edvīns rūpējās ne tikai par drošu braucienu.
Viņš atveda zāles pļāvēju, lai sakoptu ugunskura vietu, kā arī
ķieģeļus, kas bija nepieciešami droša pavarda izveidošanai.
Pateicoties viņa ieguldījumam, atpūtas vieta
kļuva droša un ērta visiem dalībniekiem.
Mammas Diāna, Kristīna un Anna visas dienas garumā palīdzēja
bērniem, rūpējās par kārtību un radīja siltu, ģimenisku
atmosfēru.
Īstu atbalstu sniedza arī mūsu skolas absolventi.
Viņi ne tikai pavadīja bērnus, bet vadīja sporta spēles,
organizēja aktivitātes, palīdzēja sacensībās un līdzi paņēma
ģitāru, kuras pavadījumā visa nometne dziedāja kopīgas dziesmas.
Īpaši priecēja tas, ka kopā ar mums bija ne tikai skolas
darbinieki, bet arī vecāki, ģimeņu draugi un daudzi
brīvprātīgie.
Pateicoties ikvienam no viņiem, šie svētki kļuva
par patiesi kopīgu notikumu, kurā katrs ieguldīja savu darbu,
rūpes un sirds siltumu.
Tāpēc stāsta noslēgumā esam ievietojuši pilnu
visu dalībnieku, organizatoru, palīgu un brīvprātīgo sarakstu.
Mums
ir svarīgi, lai šajā vasaras nometnes vēsturē tiktu saglabāts
ikviena cilvēka vārds, kurš palīdzēja bērniem radīt
neaizmirstamus piedzīvojumus.
Un tas ir tikai sākums.
Turpmāk lasītājus gaida detalizēts stāsts par
katru Neptūna dienas posmu — sākot ar ceļu un ierašanos,
turpinot ar svētku atklāšanu, makšķerēšanu, izbraucieniem ar
laivām, sporta spēlēm, kopīgu zivju zupas gatavošanu, ugunskuru,
dziesmām pie ģitāras un noslēguma pasākumiem.
Tā soli pa solim varēs izsekot visam šīs
neaizmirstamās dienas norises ceļam.
Ceļš
pie Neptūna
Ceļojums uz
Neptūna dienu
sākās agrā vasaras rītā. Tiklīdz autobuss izbrauca no Rīgas,
visus pārņēma svētku noskaņa. Bērni ātri sadraudzējās, un
pavisam drīz viss autobuss vienbalsīgi dziedāja dziesmu
«Dullais Dauka».
Tā skanēja gandrīz visa brauciena laikā, saliedējot bērnus vienā
lielā komandā.
Mūsu maršruts
veda gar Latvijas lielāko upi —
Daugavu — no
Rīgas Ķeguma virzienā līdz vietai, kur notika
Neptūna dienas
pasākums. Ceļā bērni redzēja divas no lielākajām Latvijas
hidroelektrostacijām —
Rīgas HES un
Ķeguma HES. Tas kļuva par lielisku iespēju pārrunāt
ūdens spēku, hidroelektrostaciju nozīmi un Daugavas īpašo vietu
Latvijas vēsturē un saimnieciskajā attīstībā.
Brauciena
laikā šķērsojām arī nelielo upi
Ņega, kas ietek
Daugavā. Pat neliela upe var kļūt par interesantu atklājumu, ja
uz to raugās ar zinātkāri.
Tomēr šīs
dienas galvenais varonis bija
Neptūns —
sens ūdeņu valdnieks.
Bērni
uzzināja, ka dažādām tautām šis dievs bijis pazīstams ar
atšķirīgiem vārdiem. Senajiem
grieķiem jūru
valdnieks bija
Poseidons,
romiešiem —
Neptūns, bet senajiem
baltiem ūdens
stihijas aizbildnis bija
Bangpūtis —
jūras, viļņu, vēju un vētru valdnieks.
Viņa
vārdu var skaidrot kā
«tas, kurš uzpūš viļņus», tādēļ latviešu tautas
priekšstatos jūra vienmēr tikusi uztverta kā dzīva, varena un
cieņas vērta.
Mēs runājām
par to, ka jau kopš seniem laikiem cilvēki centās izprast dabas
spēkus, tāpēc dažādas tautas radīja stāstus un leģendas par
saviem dieviem. Mūsdienās šie mīti ir kļuvuši par pasaules
kultūras daļu un palīdz mums labāk izprast cilvēces vēsturi.
Brauciena
laikā bērni uzmanīgi vēroja ainavu aiz autobusa logiem —
apdzīvotās vietas, tiltus, mežus, pļavas un neskaitāmos Daugavas
līkumus. Pat parastas ceļa zīmes kļuva par iemeslu jautājumiem
un sarunām. Tieši tā izpaužas
Dullā Daukas
gars — pamanīt neparasto ikdienišķajā, uzdot jautājumus un
vēlēties uzzināt arvien vairāk.
Tā ceļš
nemanāmi pārvērtās par pirmo izglītojošā piedzīvojuma daļu.
Jo īsts
pētnieks pasauli sāk atklāt nevis tad, kad sasniedz galamērķi,
bet jau no pirmajiem ceļa kilometriem. Tieši to mums māca
Dullais Dauka
— vērot, brīnīties un nekad nepārstāt uzdot jautājumus.
Pirmais kopīgais darbs
Autobuss
apstājās upes krastā. Bērnus gaidīja ilgi gaidītā
Neptūna diena,
taču vispirms bija jāizdara vēl viens ļoti svarīgs darbs –
jāsagatavo vieta lielajiem svētkiem.
Augstā zāle
gandrīz pilnībā klāja pļavu. Šķita, ka pati daba vēlas pārbaudīt
mūsu komandu – vai mēs protam strādāt kopā.
Ne mirkli
nekavējoties, nometnes šoferis
Edvīns un viņa
pavadone Natālija
izcēla no autobusa
benzīna zāles pļāvēju un
benzīna trimmeri.
Tieši ar viņu darbu sākās topošās nometnes pārvērtības. Drīz
vien apkārt atskanēja dzinēju vienmērīgā rūkoņa, un augstā zāle
pamazām atkāpās, atklājot glītu, zaļu pļavu.
Taču pats
interesantākais notika pavisam drīz.
Bērniem kļuva
ziņkārīgi. Viņi ar interesi vēroja pieaugušo darbu, uzdeva
jautājumus un pēc brīža cits pēc cita lūdza atļauju arī pašiem
izmēģināt savus spēkus. Protams, līdzās vienmēr atradās
pieaugušie, kuri izskaidroja drošības noteikumus un palīdzēja
ikvienam sajusties kā īstam palīgam.
Tā pavisam
parasta zāles pļaušana negaidīti pārvērtās par pirmo kopīgo
atbildības stundu. Neviens nevienu nespieda strādāt. Gluži
pretēji – ikviens vēlējās kļūt par daļu no kopīgā darba.
Kad darbs
bija paveikts, bija grūti noticēt, ka vēl pirms neilga brīža
šeit auga gara zāle. Mūsu priekšā bija plaša, sakopta pļava,
kurā pavisam drīz notiks spēles, sacensības, iesvētīšana Neptūna
valstībā, īstas zvejnieku zivju zupas vārīšana un daudzi citi
neaizmirstami piedzīvojumi.
Tieši tajā
brīdī kļuva īpaši skaidrs:
īstie
svētki sākas nevis tad, kad skan mūzika, bet gan tad, kad
cilvēki sanāk kopā un rada tos paši ar savu darbu.
Gaidot
upes brīnumus
Jūnija rītā
Negas upes krasts bija kluss un mierīgs. Ūdens nesteidzīgi plūda
savā ritmā, koku galotnes atspīdēja upes gludajā virsmā, bet
gaisā virmoja pļavu ziedu, priežu un vasaras smarža. Likās, ka
pati daba uz mirkli ir apstājusies, gaidot ko īpašu.
Tieši šeit
savu ceļojumu uz Jautrā Neptūna svētkiem uzsāka nometnes
"Delfīni" un
"Astoņkāji".
Bērni
sadalījās divās atpūtas vietās, kuras pieaugušie bija rūpīgi
sagatavojuši lielajai upes svētku dienai. Iekārtošanās izvērtās
daudz interesantāka, nekā sākumā varēja šķist. Katrs meklēja sev
piemērotāko vietu, uzmanīgi aplūkoja apkārtni, dalījās pirmajos
iespaidos ar draugiem un ar ziņkāri vēroja visu, kas notiek
apkārt.
Pirmajā
laukumā drīz vien sāks kūpēt ugunskurs. Tur vēlāk tiks ceptas
desiņas un vārīta smaržīga zivju zupa, kuras aromāts piepildīs
visu upes krastu.
Savukārt
otrā vieta kļūs par kopā būšanas centru. Tur bērni spēlēs
spēles, dziedās dziesmas ģitāras pavadījumā, piedalīsies kopīgā
zibakcijā, bet nedaudz tālāk, zem tilta, viņus gaidīs vēl viens
aizraujošs piedzīvojums — makšķerēšana.
Kad mūsu
autobusi tikai ieradās, upes krastā jau sēdēja kāds
makšķernieks. Viņš bija atbraucis baudīt mieru un cerēja uz labu
lomu. Acīmredzot viņš nemaz negaidīja, ka šī vieta līdz pat
vakaram pārvērtīsies par bērnu vasaras nometnes mājvietu. Ar
katru minūti apkārt kļuva skaļāk — skanēja smiekli, bērnu balsis
un priecīga rosība. Makšķernieks kļuva arvien drūmāks, vairākas
reizes paskatījās mūsu virzienā un, sapratis, ka klusuma šodien
vairs nebūs, savāca makšķeres un devās prom meklēt citu vietu.
Bet bērni
par to visu nemaz nedomāja.
Viņu
mugursomās jau bija saliktas sedziņas, saules aizsargkrēms,
ūdens pudeles un gardumi. Katram šķita, ka viss nepieciešamais
lieliskai vasaras dienai jau ir līdzi.
Tomēr pašu
galveno pārsteigumu pieaugušie vēl bija noslēpuši.
Priekšā
bērnus gaidīja Neptūns, kanoniskais Dauka, aizraujoši upes
pārbaudījumi, draugu smiekli, dziesmas pie ugunskura, silta
zivju zupa un diena, kas vēl ilgi dzīvos viņu atmiņās.
Tatjana Moisejeva
Pāvels
Birjukovs
Inta Višņakova
Aleksandrs Stahovskis
Kristīne Bukaldere
Ināra Šļomina -
koordinatore, 1. grupas audzinātāja
Viktorija Ļebedeva -
koordinatore, 2. grupas audzinātāja
Zlata Karpenko
Sofija Karasjova
Zans
Konnovs
Agata Dubiņina
Dmitrij Ovčinnikovs
