|
|
Ciemos
pie Dullā Daukas
Latvijā ir kāda klusa un skaista vieta — Meņģele.
Pļavu, mežu un seno lauku sētu ieskautas atrodas mājas «Siliņi».
Tieši šeit 1860. gada 24. decembrī piedzima zēns, kuram bija
lemts kļūt par ievērojamu latviešu rakstnieku. Viņa vārds bija
Eduards Morics Zilbers, taču visa Latvija viņu iepazina ar
literāro pseidonīmu — Sudrabu Edžus.
Topošā rakstnieka bērnība aizritēja gleznainas dabas ieskauta.
Viņš vēroja mežus un upes, klausījās pieaugušo stāstos, sapņoja
un domāja par pasauli. Vēlāk daudzi no šiem iespaidiem
atdzīvojās viņa grāmatu lappusēs.
Tieši šeit, Meņģeles apkārtnē, dzima arī Sudrabu Edžus slavenākā
varoņa — Dullā Daukas — tēls.
Bet vai Dauka patiešām bija dulls?
Protams, nē!
Viņš vienkārši uzdeva pārāk daudz jautājumu. Dauku interesēja
viss: kāpēc saule noriet aiz apvāršņa, kas atrodas tur, kur
debesis satiekas ar zemi, un vai iespējams aiziet līdz pasaules
malai. Savas neizsīkstošās zinātkāres dēļ viņš ieguva iesauku —
Dullais Dauka.
Ar Sudrabu Edžus vārdu cieši saistīta visa Meņģeles vēsture.
Rakstnieka tēvs Fricis Zilbers bija Meņģeles baznīcas ērģelnieks
laikā, kad apkārtnes zemes piederēja baronam Šēnfogelam.
Baznīcas ērģeļu skaņas pavadīja topošā rakstnieka bērnību un,
iespējams, palīdzēja viņam sadzirdēt dzimtā novada īpašo
melodiju.
Arī šodien Meņģelē rūpīgi glabā rakstnieka piemiņu. Pagasta
centrā atrodas tēlnieka Viļņa Titāna 1984. gadā veidotais
piemineklis Sudrabu Edžum. Netālu šalko Dullā Daukas birzs —
vieta, kas aicina aizdomāties par pasaules noslēpumiem un doties
savu atklājumu meklējumos.
Ja dosieties tālāk, uz senkrastu pie Ogres upes, starp mājām «Zvaniņi»
un «Gnēžas», atradīsiet vēl kādu īpašu vietu. Ozolu un bērzu
ieskautā birzī atrodas akmens ar iecirstu uzrakstu «Dullais
Dauka». Stāsta, ka tieši šurp Sudrabu Edžus labprāt nācis
atpūsties, pārdomāt dzīvi un priecāties par dabas skaistumu.
Birzs ap akmeni tika izveidota 1978. gadā. Toreiz līdzās
septiņiem varenajiem vecajiem ozoliem tika iestādīti jauni koki.
Kopš tā laika šī vieta kļuvusi par īpašu piemiņas vietu ne tikai
rakstniekam, bet arī cilvēka zinātkārei — vēlmei uzzināt, kas
slēpjas aiz apvāršņa.
Arī šodien ikviens, kurš ierodas Meņģelē, var sajusties mazliet
kā Dauka — apstāties, paskatīties tālumā un uzdot sev pašu
svarīgāko jautājumu:
Kas mani sagaida aiz nākamā apvāršņa?
|
