Krustpils pils

Pārdaugava
atpakaļ

 

krustpils PILS

 

 


Jēkabpils, Rīgas iela 216 B

CAURI GADSIMTIEM


Kopš 13. gadsimta Daugavas krastus uzticīgi pārrauga Krustpils pils.
Vairākas reizes savas pastāvēšanas laikā nodegusi un karos nopostīta, taču vienmēr atjaunota un joprojām sagaida viesus.
Krustpils pils ir viena no senākajām Latvijas pilīm.


1237. gadā Krustpils pili licis uzbūvēt Rīgas arhibīskaps Nikolajs de Magdeburgs kā nocietinājumu ceļā no Rīgas uz Daugavpili.
16. gs. vidū Krustpils pils nonāca Polijas karaļa Stefana Batorija īpašumā un kļuva par muižas centru.
Polijas karalis 1585. gadā Krustpils pili uzdāvināja baronam Nikolausam fon Korfam. Baroni fon Korfi Krustpils pilī saimniekoja vairāk kā 300 gadus.
Pēc pirmā Pasaules kara Krustpils pilī mitinājās kLatgales artilērijas pulks.
Padomju laikos pili un muižas ēkas nodeva PSRS armijai.
Kopš 1996. gada Ķrustpils pilī atrodas Jēkabpils Vēstures muzejs, pārņemot pils apsaimniekošanas un atjaunošanas darbus.
Krustpils pils ir valsts nozīmes arhitektūras un arheloģijas piemineklis.

 

 

 

1237. gads

Vēstures avotos visbiežāk minētais Krustpils pils celšanas gads.

Ir vairāki skaidrojumi par pils nosaukuma rašanos: sākotnēji pils bijusi celta krusta veidā: atradusies svarīgu ceļu krustojumā; virs ieejas pilī bijis iekalts krusts.

Pils piederējusi Rīgas arhibīskapam un bijusi ļoti vienkārša - to veidojis aizsardzības mūru ietverts taisnstūra laukums, kura vienā malā atradies dzīvojamais korpuss.

 

13. gs. vidus


Vissenākās mūra pils daļas saglabājušas un apskatāmas pils pagrabstāvā.

 

1375. gads


Pili ieņēma lietuviešu karaspēks kunigaiša Ķēstuta vadībā.

1559. gads


Pili nopostīja Krievijas cara Ivana Bargā karaspēks.

 

1561. gads


Pec Livonijas valsts sabrukuma, Krustpils klust par Polijas karaļa īpašumu.

 

 

1585. gads


Polijas karalis Stefans Batorijs pili (tolaik sauktu par Kreicburgu) uzdāvināja pulkvedim un savam kambarsulainim Nikolausam Korfam (1555-1618) par nopelniem krievu polu kara laikā.

Nikolauss fon Korfs apprecas ar Gertraudu Rozēnu.

 

16. gs. otra puse


Fon Korfu dzimtas ģerbonī redzama dzeltena lilija sarkanā laukumā. Dzimtas pārstāvji ar lepnumu atstāsta leģendu, kura vēsta, ka kāds no dzimtas varonīgajiem karotājiem kaujas laukā esot izglābis dzīvību Francijas karalim, par ko karalis dāvājis fon Korfu ģerbonim liliju no sava ģerboņa.

 


 

1622. gads


Nikolauss fon Korfs sāk uzlabot un labiekārtot savu īpašumu, istabās tiek uzmūrētas jaunas, zaļas krāsnis (zaļo krāsns podiņu lauskas atrastas arheoloģiskajos izrakumos).

 

16. gs.


Jaunajam kungu namam stūros uzbūvēti divi apaļi tornīši, lai smagnējam kungu mājas korpusam piešķirtu rotaļīgu akcentu.

 

18. gs. otrā pusē


Pils vienkāršākajai- saimnieciskajai daļai tiek uzbūvēts otrais stāvs.
 

1806. gads


Krustpils pils galvena korpusa ieejai tiek uzbūvēts portāls.
 

1810. gads


Zīmējumā redzamā Krustpils pils skatā no Daugavas 1810.gadā ir gandrīz tāda pati kā šodien, pēc vairāk kā 200 gadiem.
 

1824. gads


1824. gadā dzimušo barona fon Korfa dēlu Nikolausu Frīdrihu krustīja tajā pašā dienā, kad notika jaunuzceltās Krustpils luterāņu baznīcas iesvētīšana. Krustību ceremonija notikusi latviešu valodā. Jaundzimušo uz rokām turējis vecākais draudzes loceklis 82 gadus vecais Andrejs Ļūļāks.

 

1837. gads


Mākslinieks Johans Konrāds Dorners (1809-1866) glezno Nikolausa Fridriha fon Korfa portretu ar Krustpils pili un baznīcu fonā.

 

 

19. gs. vidus


Pilī top grezni interjeri - ēdamzālē tumši tonēts ozolkoka panelējums, koka griestu apdare neogotikas stilā.

 

 

1861. gads


Rīga - Dinaburga (Daugavpils) - Orla dzelzceļa līnija, atklāta 1861. gadā, ļauj realizēt dārgo ārzemju akmeņu - baltā marmora un melnā kaļķakmens grīdas izveidi pils vestibilā.

 

1864. gads


Pils galvenā korpusa pirmajā stāvā bijusi priekštelpa, 8 dzīvokļi, mazā guļamistaba, otra guļamistaba, lielā viesu istaba, mazā viesu istaba, pieliekamais, "marmora" istaba (atsevišķi mākslīgā marmora fragmenti telpā ir atjaunoti).

Pils galvenā korpusa augšējā stāvā bija barona kabinets, ēdamistaba, priekštelpa, gaiši zilā viesistaba, rožu jeb sārtais kabinets, bibliotēka, zaļā istaba, stūra istaba, guļamistaba, kalpones istaba, sulaiņa istaba kāpnēs, mācību istaba, bērnu guļamistaba, mazā stūra istaba.

 

19. gs. otrā puse


Pārmaiņas piedzīvo pils virtuves ēka, ziemeļu pusē tai tiek piebūvētas tualetes un otrajā stāvā izveidota koka galerija, kas ir mazliet neparasti mūsu klimatiskajiem apstākļiem.
Pilī blakus baronu guļamistabai tiek ierīkota apkurināma tualete un mazgāšanās telpa.


1879. gads


Barons Gustavs Manteifelis par Krustpili raksta: "Pašu muižu var nosaukt gandrīz par pili. Tā ir viena no bagātākajām visā apgabalā. Muižas īpašnieka nams izceļas ar savu augsto torni un veselu rindu monumentālu celtņu".


1887. gads


Pils vārtu tornī tiek uzstādīts ūdens rezervuārs un ievilkts ūdensvads, kurš ar ūdeni apgādāja pili, siltumnīcas un zirgu staļļus.
 

19. gs. beigas


Ūdens rezervuāra uzstādīšana deva iespēju pils priekšdārzā izveidot ūdens baseinu ar strūklaku. Daudzos eksotiskos augus, kuri tika stādīti pils priekšā, ziemas periodā pārvietoja uz oranžērijām.
Pēdējos desmit gados pilī uzmūrētas podiņu krāsnis un grezni kamīni, kas izgatavoti firmā "Celms & Bērns" Rīgā.

 

 

1902. gads
Pilī ievilkta telefona līnija.

1917. - 1918.g.
Pirmā pasaules kara laikā pils vārtu tornim tiek daļēji sagrauts jumts, sadragāts mūris. No pils pazuduši greznie kamīni un podiņu krāsnis, ozolkoka paneļu apšuvums no ēdamzāles sienām, mēbeles, trauki...

1919. gads
Pirmā pasaules kara laikā, 1917. gada septembrī, krievu karaspēkam atkāpjoties, Krustpils nokļuva pozīciju pirmajā līnijā. 1918. gadā pili ieņēma vācu karaspēks, bet tā paša gada beigās tā nonāca lielinieku rokās. 1919. gada jūnijā Krustpils atbrīvošanā piedalījās Igaunijas armijas sastāvā esošie dāņu brīvprātīgie karotāji. Tieši viņi vairākas dienas pilsētā pildīja komandanta dienestu. Krustpilī plīvoja Dānijas karogs.

1921. gads
Novembrī Krustpils pils muižas centru ar pili un visu eku kompleksu nodeva Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas rīcība. Te tika izvietots Latgales artilērijas pulks. Pils tiek remontēta, pielāgojot to armijas vajadzī

1921.-1939. g.
Bijušais kalpu gals tiek izmantots armijas darbinieku dzīvokļiem, kungu māja darba telpām. Vārtu tornis tiek kapitāli remontēts, tajā ar metāla savilcēm tiek nostiprinātas sienas.

 

Ugas Skulmes - Mākslās Izstāde

 

Atb. persona: Tatjana Moisejeva

    06.07.2025

Rīga, Kartupeļu, 2

67623155

www.pdps.lv

pdps@riga.lv

 

 Посмотрите оценки Вашего ребенка

 

 

Counter CO.KZ