Zināms, ka augoša bērna balsta- kustību aparāta stāvoklis ietekmē visas organisma sistēmas.

Daudzi pētnieki norāda, ka klīniski nozīmīgu balsta- kustību aparāta traucējumu, kas raksturojas ar ķermeņa statikas, dinamikas izmaiņām, muskuļu disbalansu, pareizu kustību stereotipu izmaiņām, līdzsvara traucējumiem un ir pieskaitāmi pie trešās jeb riska grupas, skaits palielinās un tādi tiek novēroti jau pirmsskolas vecuma bērniem.

Balsta- kustību aparāta vājums neļauj bērnam racionāli adaptēties mainīgajiem ārējās vides apstākļiem, tāpēc balsta- kustību aparāta funkcionālo traucējumu korekcijas metožu optimizācijas meklējumi ir aktuāla mūsdienu problēma.