Dinamiskais stereotips ir balsta – kustību aparāta dinamiskā funkcija. Pastāv dažādas kustību stereotipa definīcijas. Dinamisko stereotipu var raksturot kā individuālu, noturīgu beznosacījuma- reflektoru kustību reakciju kompleksu, kurš tiek realizēts noteiktā secībā pozas- toniskās funkcijas nodrošināšanai [8]. 

Dinamiskais stereotips pēc L.Vasiļjevas - sarežģīts kustību akts, kas sastāv no evolucionāri izstrādājušās mugurkaula reģionu locītavu un ekstremitāšu vienkāršu motoro paternu ieslēgšanās secības un paralelitātes [7]. Motoro paternu realizācija, savukārt, tiek īstenota ar 5 muskuļu grupu: agonistu, sinerģistu, neitralizatoru, fiksatoru, antagonistu fāzisku un tonisku integrāciju. Izšķir tipisku un atipisku motoro paternu. Tipisks ir mugurkaula reģiona un/vai ekstremitāšu elementārs kustību akts, kurš veidojas no evolucionāri izstrādātam likumsakarībām, kas raksturojas ar secīgu vai paralēlu piecu muskuļu grupu iesaistīšanos kustībā.

Tipiska paterna vizuālie kritēriji:

Dinamiskie kustību stereotipi raksturīgi katram atsevišķam indivīdam. Vārds “dinamiskais” atspoguļo to plasticitāti un spēju pielāgoties. Spēja izveidoties šādam stereotipam katram cilvēkam ir atšķirīga, tas nevar būt nemainīgs. Ja stereotips netiek nostiprināts, tas var “izslēgties”. Tas, ko mēs saprotam ar trenēšanu ir kustību stereotipa izstrāde un labākas kvalitātes stereotipa veidošana [10].

Dinamiskie stereotipi nav iedzimti, tie tiek apgūti dzīves laikā. Kustību stereotipa apmācība var būt nogurdinoša, pie tam reiz apgūta un nostiprināta kustību stereotipa pārmācīšana prasa vēl lielākas pūles [9].

Izšķir vairākus dinamiskos stereotipus- iešana, skriešana, smaguma pacelšana, smaguma pārvietošana, ēdiena satveršana un tuvināšana mutei, elpošana, košļāšana, rīšana, runa, ķermeņa noliekšana.